Daudzdzīvokļu dzīvojamo namu apsaimniekošana

Kontaktinformācija

Zinta Mielava

29 209 173

zinta.mielava@k-tilde.lv

SIA “Komunālserviss TILDe” ir profesionāls daudzdzīvokļu māju pārvaldnieks un saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu un citiem normatīvajiem aktiem sniedz ēku apsaimniekošnas pakalpojumus Tukuma novada Tumes, Degoles, Irlavas, Lestenes, Slampes, Džūkstes, Sēmes, Zentenes, Pūres un Jaunsātu pagastos.

Kopš 2021. gada 16. jūlija SIA “Komunālserviss TILDe” ir reģistrēta dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā: https://bis.gov.lv/bisp/lv/house_managers

Dzīvokļa īpašnieks, tā tiesības, pienākumi, atbildība saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu:

Dzīvokļa īpašnieks ir persona, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Līdz dzīvokļa pirmreizējai reģistrācijai zemesgrāmatā dzīvokļa īpašnieka tiesības, izņemot tās, kuras iegūst tikai ar reģistrāciju zemesgrāmatā, pienākumi un atbildība ir arī dzīvokļa īpašuma ieguvējam.

TIESĪBAS

  • valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem;
  • atsavināt, tai skaitā dāvināt, dzīvokļa īpašumu;
  • ieķīlāt un citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām dzīvokļa īpašumu;
  • nodot dzīvokļa īpašumu lietošanā citām personām;
  • iemitināt dzīvokļa īpašumā ģimenes locekļus un citas personas;
  • piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
  • lietot kopīpašumā esošo daļu, ciktāl lietošanas ierobežojumus nenosaka šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi.

PIENĀKUMI

  • piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
  • atbilstoši dzīvokļa īpašuma domājamai daļai kopīpašumā, segt (nodrošināt) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, t.i., obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību un citu pārvaldīšanas darbību, kas apstiprinātas ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, nodrošināšanai;
  • norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana, koplietošas elektrība);
  • maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;
  • maksāt zemes nomas maksu vai likumisko lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
  • saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;
  • nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;
  • pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus;
  • ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus;
  • atsavinot (pārdodot, dāvinot u.c.) dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu;
  • iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu; nekavējoties informēt pārvaldnieku par dzīvokļa īpašnieku maiņu;
  • atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram nodrošināt finansējumu dzīvokļu īpašnieku kopības saistību izpildei pret trešām personām.

ATBILDĪBA

  • Dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām, kā arī citiem dzīvokļu īpašumiem.
  • Ja dzīvokļa īpašniekam zaudējumu segšanai nav citas mantas, var vērst piedziņu uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas.
  • Dzīvokļa īpašumu var atsavināt, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas, ja dzīvokļa īpašnieks, viņa ģimenes loceklis vai cita dzīvokļa īpašumā iemitinātā persona pārkāpj normatīvo aktu prasības, kas attiecas ar dzīvokļa īpašuma izmantošanu, tai skaitā sanitārās un ugunsdrošības normas, un tādējādi rada aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei.

Dzīvokļu īpašnieku kopība, tās kompetence, lēmumu pieņemšanas kārtība saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu:

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.

Dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībās ar trešām personām un tiesā, ciktāl tas nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības uzdoto pārvaldīšanas darbību īstenošanai, pārstāv pārvaldnieks vai kopības pilnvarotā persona.

Attiecībās ar pārvaldnieku dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv tās pilnvarotā persona (piemēram, mājas vecākais).

Dzīvokļu īpašnieku kopības manta ir:

  • dzīvokļu īpašnieku samaksātie un pakalpojumu sniedzējiem vēl nenodotie līdzekļi maksājumu par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) segšanai;
  • dzīvokļu īpašnieku veiktās iemaksas uzkrājumu fondā;
  • prasījuma tiesības pret dzīvokļu īpašniekiem par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu mājā (pārvaldīšanas izdevumi), maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) un maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi) un prasījumi pret trešām personām;
  • cita iegūta kustama un nekustama manta.

KOMPETENCE

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot pārvaldnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvaroto personu izlemt kopības kompetencē esošu jautājumu, izņemot sekojošus jautājumus:.

  • kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu), lēmuma pieņemšanai nepieciešamas 100% balsis PAR;
  • kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā, lēmuma pieņemšanai nepieciešamas ¾ balsis PAR, lēmumam par ceļa zīmju izvietošanu, autostāvvietas ierīkošanu invalīdiem vai elektroauto nepieciešamas 50,1 % balsis PAR;
  • atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību;
  • dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu, lēmumam nepieciešanas 100% balsis PAR, un atcelšanu, lēmumam nepieciešamas 50,1 % balsis PAR.;
  • pilnvarojuma došanu un atsaukšanu;
  • lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, ievērojot normatīvo aktu prasības, tai skaitā attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes apgādes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu;
  • kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā;
  • kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu;
  • atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu;
  • dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību;
  • kopīpašumā esošo koplietošanas telpu platības izmaiņām;
  • citiem jautājumiem, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi par tādiem, kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot atsevišķus augstāk atzīmētos jautājumus.

Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar Dzīvokļu īpašuma likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

LĒMUMU PIEŅEMŠANA

Dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus var pieņemt  trijos veidos:

  • dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē;
  • nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā;
  • citādi savstarpēji vienojoties.

Visi dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi noformējami rakstveidā un saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no to pieņemšanas dienas nosūtāmi pārvaldniekam.